Pēc 8 mēnešu miera esmu atsākusi skraidīties. Nav jau tā, ka visus šitos 8 mēnešus nebūtu neko darījusi - kādu laiciņu pastaigāju uz trenažieriem, tagad pievērsos jōgai, nu un ziemā jau neiztikām bez snovošanas.
Bet par skriešanu - šobrīd esmu skrējusi jau veselas divas reizes pa 1.5km. Iekšēji jau tas ir par maz, gribas vairāk skriet, bet skarbā pieredze man ir iemācījusi, ka nevajag neko sasteigt, lai atkal nav jātaisa lielās pauzes.
Nu šitā man te dzīvojas.
Ak jā, es tā skatos, ka cilvēki paliek aktīvāki - vairāk skrējēju ielās arī tādās necilās vietās kā Jelgava. Prieks par to [:
Un kā Tev šitajos 8 mēnešos dzīvojās?
ceturtdiena, aprīlis 22
otrdiena, jūlijs 28
101
Ķeku ļeku, viss ir štokos! Ar skriešanu vienkārši noliku bišku pa bremzēm un atgriezos pie 2,3 reizītēm nedēļā. Un nav jau ne vainas.
Un šeku reku tapis beigum beidzot ir arī mans 101 lietu saraksts 1001 dieniņai speciālajā vietnē.
Čivuks!
Un šeku reku tapis beigum beidzot ir arī mans 101 lietu saraksts 1001 dieniņai speciālajā vietnē.
Čivuks!
svētdiena, jūlijs 19
Skrienam, skrienam un tad pienāk brīdis, kad atkal ir jāpiebremzē.
Nespēju izštukot vai par daudz karsts bija, vai par biežu skriets bija, vai par daudz skriets bija, bet kāja labā, kura vairs nešķiet tik laba, ikdienišķās darbībās saka - "bļ*, kā sāp". Tāpēc, labi zinot, ka turpināšana skriet atnesīs dubultsāpes un nekādi neveicinās, tad nekas jau arī cits neatliek kā sēdēt un gaidīt labākus laikus.
Lai veselība ir ar Jums, biedri!
Nespēju izštukot vai par daudz karsts bija, vai par biežu skriets bija, vai par daudz skriets bija, bet kāja labā, kura vairs nešķiet tik laba, ikdienišķās darbībās saka - "bļ*, kā sāp". Tāpēc, labi zinot, ka turpināšana skriet atnesīs dubultsāpes un nekādi neveicinās, tad nekas jau arī cits neatliek kā sēdēt un gaidīt labākus laikus.
Lai veselība ir ar Jums, biedri!
piektdiena, jūlijs 17
Diena sutoņa.
Vakar bija baigā doma, ka šī vietne ir jāpataisa par tādu kā biežāku apmeklējumu, respektīvi, man te vajadzētu kko drukāt regulārāk. Es jau protams centīšos, bet šī misija nebūs viegli izdarāma.
Kā man sokas?
Cenšos atveseļoties prātīgi. Tā kā pāris dienas iepriekš salasījos, ka, ja gribas skriet sačos, tad esot jāizmēģina biežāk paskriet dienas karstākajās stundās. Tieši tā arī darīju es - skrēju pašā dienas vidū - 15 minūtes pirms un pēc 12iem [šķiet, ka vairāk jau dienas vidū nevarēja]. Bet tieši šis dienas vidus bija stunda pirms negaisa, kas nozīmēja to, ka termometra stabiņš lidinājās ap grādiem 30 un bija ļoti, ļoti sutīgs. Mirt nenomiru, bet skriet prieks bija manāmi zudis.
Bet vispār jau es, neņemot vērā to lielo gribēšanu, nedrīkstu vēl skriet nekādās sacensībās, arī tos rezultātus, kādos laikos citi skrien no vietnes noskrien.lv, es nedrīkstu skatīties, jo tad man arī gribas skriet ātrāk nekā kājai ir atļauts un vispār jau vajadzētu rīt paņemt ārkārtas brīvdienu, ko es diezin vai darīšu, bet vajadzētu jau gan!
Čau! Lai jums labi skrienas!
Kā man sokas?
Cenšos atveseļoties prātīgi. Tā kā pāris dienas iepriekš salasījos, ka, ja gribas skriet sačos, tad esot jāizmēģina biežāk paskriet dienas karstākajās stundās. Tieši tā arī darīju es - skrēju pašā dienas vidū - 15 minūtes pirms un pēc 12iem [šķiet, ka vairāk jau dienas vidū nevarēja]. Bet tieši šis dienas vidus bija stunda pirms negaisa, kas nozīmēja to, ka termometra stabiņš lidinājās ap grādiem 30 un bija ļoti, ļoti sutīgs. Mirt nenomiru, bet skriet prieks bija manāmi zudis.
Bet vispār jau es, neņemot vērā to lielo gribēšanu, nedrīkstu vēl skriet nekādās sacensībās, arī tos rezultātus, kādos laikos citi skrien no vietnes noskrien.lv, es nedrīkstu skatīties, jo tad man arī gribas skriet ātrāk nekā kājai ir atļauts un vispār jau vajadzētu rīt paņemt ārkārtas brīvdienu, ko es diezin vai darīšu, bet vajadzētu jau gan!
Čau! Lai jums labi skrienas!
trešdiena, jūlijs 15
Tā mēs tās dienas skrienam.
Dzīvē notiek tā, ka pienāk vasara un parastajam latviešu studentam pie darba netikt, un nekas citas jau neatliek kā dzīvot atpūtā un domu plūdumos.
Kā nu bijis nebijis, bet veselība, šķiet, atkal ir kaulos un vakar atkal tika pievarēti 11km, ar papeldēšanos dīķi pa vidu, kas šķiet, padarīja tikai grūtākus un patīkamākus atlikušos 5.5km. Doma par maratonu aug lielumos, tāpēc, lai atkal neiebrauktu auzās, skrienam ar prātu un vēl pašmācības ceļā apgūstam jogu un pilates.
Izstrādājot savu ēdienkarti, uzgājām ko šādu. Interesanti, nudien.
aaaaaaa un vēl pa retai rezei man gadās arī kāds skrējējbiedrs.
Čau!
Kā nu bijis nebijis, bet veselība, šķiet, atkal ir kaulos un vakar atkal tika pievarēti 11km, ar papeldēšanos dīķi pa vidu, kas šķiet, padarīja tikai grūtākus un patīkamākus atlikušos 5.5km. Doma par maratonu aug lielumos, tāpēc, lai atkal neiebrauktu auzās, skrienam ar prātu un vēl pašmācības ceļā apgūstam jogu un pilates.
Izstrādājot savu ēdienkarti, uzgājām ko šādu. Interesanti, nudien.
aaaaaaa un vēl pa retai rezei man gadās arī kāds skrējējbiedrs.
Čau!
sestdiena, jūlijs 4
Impossible is nothing.
Es ticu, ka reiz es spēšu noskriet maratonu ātrāk nekā 3h. Bet, kamēr es tikšu līdz tam, tā būs ne tikai cīņa ar sevi, bet arī cīņa ar manām slimajām kājām.
Bet - impossible is nothing.
Bet - impossible is nothing.
otrdiena, jūnijs 30
svētdiena, jūnijs 21
Možums.
Dienas iet un iet. Un katra otrā dienā ir tā laimīgā, kad es atļauju sev arī skriet. Pēdējo reizi tika ne tikai samazināts uz 3:2, bet otrajā skrējienā es atļavu sev to prieku izskrieties tā, ka vējš svilpo aiz auss. Bet nu re, viegli jau nav. Katru dienu ir aukstās ledus kompreses, visu gabalu no vietas nedrīkstu īsti vēl skriet, lai nesanāktu, kā pavasarī, kad atsāku un pēc nedēļas jau biju gatavais slimnieks atkal. Bet ir tāds baigais mazā bērna sapnītis, ka nu es tā labi veseļojos, un augustā varēšu jozt līdz Ozolnieku dīķim un tad tur nopeldēties un jozt atpakaļ.
Vēl bez skriešnas es varētu jums pastāstīt to, ka beidzot sesija ir dabeigta un ir sākusies vasara, un tā, kā es esmu oficiālais bezdarbnieks, tad ir doma, ka varētu pabraukāties un padzīvoties pa plenēriem ar draudzeni. Tad jau redzēs kā būs.
Bet pagaidām es jums vēlu skaistu laiku aiz loga[cik noprotu vairuma garastāvokļi ir pakļauti krāsu spektram aiz loga] un možu prātu! ;]
Vēl bez skriešnas es varētu jums pastāstīt to, ka beidzot sesija ir dabeigta un ir sākusies vasara, un tā, kā es esmu oficiālais bezdarbnieks, tad ir doma, ka varētu pabraukāties un padzīvoties pa plenēriem ar draudzeni. Tad jau redzēs kā būs.
Bet pagaidām es jums vēlu skaistu laiku aiz loga[cik noprotu vairuma garastāvokļi ir pakļauti krāsu spektram aiz loga] un možu prātu! ;]
svētdiena, jūnijs 14
Atpakaļ.
Padzīvojos nedaudz Anglijā, nedaudz Barselonā, atgriezos atpakaļ Latvijā un kā ierasts iegājām iekš Krishjohn`a lapeles, un paskatījām, kas tur jauns.
Lasījām, lasījām un izdomājam, ka mēs tomēr gribam atgriezties atpakaļ uz skrejceliņa. Domāts darīts. Ķērām skrienamās kurpes, sporta tērpu un ar pleijerīti un iemīļoto mūziku ausīs gājām skriet.
Sev vai savām kājām par prieku, mums tas izdevās bez kkādām vecām kara traumju sāpēm. Tā pa visam mierīgi un lēnām, pamīšus skriešanu nomainot ar pastaigu, tā teikt, lai kājas atceras, kā bija skriet.
Doma ir nepārcensties šoreiz un pagaidām skriet tikai katru otro dienu, pirmo nedēļu skrienot tos gabalus pēc principa - ejam-skrienam-ejam-skrienam-ejam-skrienam-ejam, ar laiku samazinot iešanas skaitu un pieliekot noskrieto daudzumu.
Un protams, nomainīsim ēšanas režīmu, atmetot visus saldumus un citus nevajadzīgos niekus.
Priekā!
Lasījām, lasījām un izdomājam, ka mēs tomēr gribam atgriezties atpakaļ uz skrejceliņa. Domāts darīts. Ķērām skrienamās kurpes, sporta tērpu un ar pleijerīti un iemīļoto mūziku ausīs gājām skriet.
Sev vai savām kājām par prieku, mums tas izdevās bez kkādām vecām kara traumju sāpēm. Tā pa visam mierīgi un lēnām, pamīšus skriešanu nomainot ar pastaigu, tā teikt, lai kājas atceras, kā bija skriet.
Doma ir nepārcensties šoreiz un pagaidām skriet tikai katru otro dienu, pirmo nedēļu skrienot tos gabalus pēc principa - ejam-skrienam-ejam-skrienam-ejam-skrienam-ejam, ar laiku samazinot iešanas skaitu un pieliekot noskrieto daudzumu.
Un protams, nomainīsim ēšanas režīmu, atmetot visus saldumus un citus nevajadzīgos niekus.
Priekā!
trešdiena, maijs 20
Doma.
Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien novērsties no citiem - un vairs nebūs jācieš. Mēs vairs nepakļausim sevi mīlestības, vilšanās un sabrukušu sapņu riskam. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Mums vairs nebūs jāuztraucas, ka esam aizmirsuši kādam piezvanīt, mums vairs nebūs jādomā par cilvēkiem, kas mums lūdz palīdzību un mierinājumu. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, un mēs vairs nekad nenobirdināsim ne asaru. Atliek vien nodzīvot dzīvi, droši spēlējot savu lomu. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs
pirmdiena, aprīlis 27
Lūzerblūzs
Kā tas nācis, kā nenācis, bet es esmu riktīgs lūzeris. Respektīvi, pagājušonedēļ biju pie ķirurga uz to atkārtoto vizīti pēc 3 mēnešiem un pateica man vien to, ka tā īsti es dzīvē varēšu varbūt tikai rudenī atgriezties.
Kam neskrienas, tam neskrienas :]
Kam neskrienas, tam neskrienas :]
sestdiena, aprīlis 4
Kā nu ne, kā nu ja, lai tur vai kā - atgriežamies ierindā.
Stāsts ir ļoti trekns un gurdens. Tātad, sēžot un skatoties dejotāju koncerta skati, radās doma, kā būtu, ja šitajā skaistajā dienā es atsāktu skriešanu. Doma jau kā klints. Pozitīvie virzieni - ja to darīšu lēnām un ar prātu, tad tas tik nāks par labu, jo citu neko nedaru, bet tā ar blīkšķi maijā atgriežoties sporta nodarbībās labs nekas nesanāktu. Negatīvie - risks kirdik dabūt joprojām pastāv.
Tā nu ar pozitīvo skatienu uzvilku savas vecās, labās skrienamās tupeles un tā nu baltais monstrs bija atpakaļ ierindā. Šoreiz viss tika darīts ar prātu - sākot ar miermīlīgu iesildīšanos, beidzot ar 5km komplekso skrējienu, t.i., ejam-skrienam-ejam-skrienam-ejam-skrienam-ejam. Biškucīt vienbrīd likās, ka būs kirdik ar pēdu, kas šķita sastiepta, bet tad bija posmiņš 'ejam', un viss atgriezās ierindās. Par sajūtām nerunāsim - čista likās, ka esmu paradīzē. Gaiss tāds vasarīgi silts, debesīs zvaigšņu pļavas, cilvēkos smaidi un pavasaris galvās. Un es tik skrienu un smaidu, skrienu un smaidu.
Pēc gudrā plāna rīt būs atpūtdiena, un tad pirmdien tā kā atkal skriesim :)
Stāsts ir ļoti trekns un gurdens. Tātad, sēžot un skatoties dejotāju koncerta skati, radās doma, kā būtu, ja šitajā skaistajā dienā es atsāktu skriešanu. Doma jau kā klints. Pozitīvie virzieni - ja to darīšu lēnām un ar prātu, tad tas tik nāks par labu, jo citu neko nedaru, bet tā ar blīkšķi maijā atgriežoties sporta nodarbībās labs nekas nesanāktu. Negatīvie - risks kirdik dabūt joprojām pastāv.
Tā nu ar pozitīvo skatienu uzvilku savas vecās, labās skrienamās tupeles un tā nu baltais monstrs bija atpakaļ ierindā. Šoreiz viss tika darīts ar prātu - sākot ar miermīlīgu iesildīšanos, beidzot ar 5km komplekso skrējienu, t.i., ejam-skrienam-ejam-skrienam-ejam-skrienam-ejam. Biškucīt vienbrīd likās, ka būs kirdik ar pēdu, kas šķita sastiepta, bet tad bija posmiņš 'ejam', un viss atgriezās ierindās. Par sajūtām nerunāsim - čista likās, ka esmu paradīzē. Gaiss tāds vasarīgi silts, debesīs zvaigšņu pļavas, cilvēkos smaidi un pavasaris galvās. Un es tik skrienu un smaidu, skrienu un smaidu.
Pēc gudrā plāna rīt būs atpūtdiena, un tad pirmdien tā kā atkal skriesim :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Ziņas
